Pusmūžā mācīties vadīt auto — īsts izaicinājums!

celazime

Nekad nesaki nekad! Šī teiciena spēku pārbaudīju uz savas ādas, jo biju visu laiku skandējusi, ka nekad nebūšu autovadītāja, jo mani tas biedēja, labāk jutos blakussēdētājas lomā. Un tā arī biju apmēram divdesmit gadus sēdējusi vīram blakus. Itin labi iztiku bez auto vadīšanas. Man patīk arī staigāt ar kājām, darbs un veikali ir tuvu no mājām. Un ir taču arī tāda lieta kā sabiedriskais transports.

Bet dzīvē viss mainās. Un sanāk, ka notiek lietas, kuras neesam nekad iedomājušies savā dzīvē. Sanāca tā, ka laulība izira, ar vīru nolēmām šķirties. Jau vairākus gadus dzīvojām tādā izteiktā pieraduma režīmā, saprotot, ka mums vairs nav nekā kopīga. Šķīrāmies bez liekām drāmām. Meita to saprata, viņa ir jau studente.

nav masinasBet pēc šī notikuma ievērojami izmainījās mana ikdiena, jo tomēr biju pieradusi, ka mājās varu paļauties uz vīrieti, kā arī vienmēr tiku aizvesta, kur man vajadzēja. Kādu laiku iztiku, bet tad sapratu, ka izjūtu auto trūkumu. Tad meita teica, ka man pašai vajagot iegūt autovadītājas apliecību.

Un es, būdama uz pārmaiņu viļņa, arī piekritu šādai trakai idejai, lai gan atcerējos, ka tie daži mēģinājumi braukt jaunībā bija briesmīgi. Tāpēc arī nolēmu, ka savā dzīvē nemaz necentīšos pati braukt ar auto.

Bet tagad biju gana drosmīga, lai noskaidrotu, vai tiešām profesionāli pedagogi un braukšanas instruktors nevar no manis iztaisīt pieņemamu autovadītāju.

Tas gan aizņēma apmēram gadu, bet galu galā es to paveicu. Jāsaka gan, ka neiztiku bez asarām, satraukuma un pat nelielas avārijas, bet nepadevos. Gribēju sevi pārvarēt, izkāpt no komforta zonas.

Un pēdējais solis bija sava auto iegāde un sākšana reāli piedalīties satiksmē, kur esmu tikai es un auto. Instruktora modrās acis jāaizmirst. Nopirku par dažiem tūkstošiem lietotu mazlitrāžas auto, uzreiz nopirku tam arī jaunas riepas, jo bija jau rudens, tāpēc ziemas riepas bija aktuāla lieta. Un man kā pirmās ziemas braucējai tiešām noderēja pašas labākās riepas. Neatkarība un brīvība, ko ieguvus ar tiesībām un auto, bija lieliska.
Tāpēc priecājos, ka nenobijos un pusmūžā kļuvu par autovadītāju. Un, kā izrādās, ne par to sliktāko. Tā vismaz apgalvojuši tie, kuri bijuši pasažieru lomā. Tagad būšu gatava kādam jaunam izaicinājumam savā dzīvē.

You may also like