Iespēja labot pagātnes kļūdu

kļuda

Jaunībā visiem ir skaisti un lieli sapņi par nākotni, kas būs ideāla un bez problēmām. Bet tad, kad sākas īstā dzīve, tad saprotam, ka klūpam gandrīz ik uz soļa. Savas mācības jāapgūst katram. Un bieži vien nepareizas izvēles aizved pa to ceļu, kas nemaz nav bijis tas kārotākais.

Tā arī es vidusskolā sapņoju par studijām universitātē, karjeru, dzīvi lielpilsētā. Bet tā vietā es vasarā pēc desmitās klases iepazinos ar pusi, kura dēļ zaudēju galvu, un paliku stāvoklī. Tas jau ir klasisks stāsts. Rudenī vēl it kā sāku mācīties vienpadsmitajā klasē, bet ziemā skolu pametu, jo man bija kauns, vēderu jau varēja redzēt.

Nākotnes sapņiem gals?

Man bija labas sekmes, kas mani sāpināja vēl vairāk, jo bija sajūta, ka ar šo soli savu nākotni esmu izpostījusi. Vecāki atbalstīja, bet bija arī nelaimīgi par notiekošo. Man toreiz vajadzēja būt stiprai un tikt ar skolu galā, tad tālāk viss būtu vieglāk risinājies. Bet es pēc bērna piedzimšanas ieslīgu depresijā, jo jaunais tētis taču nemaz negrasījās iesaistīties rūpēs par bērnu.

Tā es žēloju sevi, pārmetu sev, naktīs raudāju. Bērns bija prieka stariņš, bet vienalga dzīve šķita nožēlojama. Kad mazajam bija jau divi gadi, tad ciemos atbrauca skolas laika draudzene, kura mani pamatīgi sapurināja. Viņas teiktais lika man saņemties.

Bērns jau vairs nebija mazs, tāpēc varēju kaut ko atkal darīt savā labā.

Un jāsāk bija ar skolu

Atradu informāciju, ka ir pieejama tālmācības programma, kas ļauj iegūt vidusskolas izglītību ar interneta starpniecību. Tā kā dzīvoju laukos, man tas bija ideāls variants, jo nebūs nekur jābraukā. Biju arī uz pus slodzi sākusi strādāt, jo mazo uzņēma bērnudārzā. Cik tad ilgi var būt vecākiem par nastu?

Vismaz no algas varēju segt savas un bērna pamatvajadzības. Tā nu izlēmu, ka tālmācības programma man dos iespēju izlabot savu pagātnes kļūdu, lai atkal varu stabili nostāties uz savām kājām. Tālmācības programma bija viegli lietojama, viss skaidri saprotams, pati varēju regulēt mācību tempu. Tā kā man bija viegla galva, tad mācības ritēja ātri. Divu gadu laikā tālmācības porgramma bija pabeigta un man kabatā vidusskolas atestāts. Tas bija milzīgs gandarījums. Un labi, ka es tam saņēmos tik ātri, jo laiks šajā ziņā nav sabiedrotais.

Jo tālāk ir tie gadi, kas pavadīt skolā, jo grūtāk pēc tam atgrieztes, lai pabeigtu iesākto.

Izglītība sniedz jaunas iespējas

Tagad es savā CV jau varēju ierakstīt, ka man ir vidusskolas izglītība. Un pašapziņa bija cēlusies, galva pieradusi atkal pie mācībām. Tāpēc domāju, ka jāizmanto situācija, kamēr esmu tik noskaņota un mērķtiecīga. Es pieteicos skaistumkopšanas speciālistu kursiem, jo gribēju iemācīties veikt manikīru un citus nagu skaistumkopšanas pakalpojumus. Manā pusē šāds pakalpojums bija vāji pieejams. Tikai viena meitene nedēļas nogalēs, kad atbrauca no Rīgas, sniedz šādu pakalpojumu. Tāpēc nolēmu, ka varētu ar to piepelnīties.

Pus gada laikā ieguvu sertifikātus un jau sāku strādāt. Sākumā gāja lēnāk, bija bailīgāk, kamēr iekrājās pieredze, bet klientes bija apmierinātas. Un galu galā sāku saņemt stabilus un gana lielus ienākumus.

Beidzot manā dzīvē iestājās brīdis, kad varēju justies laimīga, apmierināta, par sevi un bērnu pati parūpēties. Noīrēju atsevišķu dzīvoklīti. Un man jau bija jauni plāni sevis attīstīšanai!

You may also like