Kad beigsies ceļu remonti, tad gan braukšu

ceļu remonts

Pavasaris arī mūsu nelielajā novadā, kas ir Vidzemes pusē, iesācies ar lielu rosību uz ceļiem. Pēc tam, kad cilvēki jau valsts līmenī cēluši tauksmi par ceļu kritisko stāvokli, saausījušies arī pie mums. Jāsaka, ka novadā grants ceļu ir ļoti daudz. Un tie no vienas vietas ir bedrēs. Pēc sniega nokušanas pavērās baisa aina.

Es autovadītājas apliecību ieguvu tikai pirms nedaudz vairāk kā gada. Šajā ziemā braucu maz, jo man trūkst pieredzes, ir bail. Te ledus uz ceļiem mēdz būt pamatīgs. Zinu, ka tas nav pareizi, vajadzēja tieši vairāk braukt, lai veidojas tā pieredze, bet kaut kā pietrūka drosmes. Kādu reizi jau labākā laikā izbraucu, bet tagad ar pavasari esmu nolēmusi kļūt par aktīvu autovadītāju, jo ir daudz plānu.

Continue Reading

Darbu un laika optimizācija ļauj paspēt vairāk

optimizācija

Panākumi un arī ienākumi atkarīgi no tā, cik mēs daudz un cik labā kvalitātē strādājam. Tāpēc vēlme šos rādītājus uzlabot ir tikai loģiska. Arī es esmu atradis veidus, kā sava nelielā auto servisa darbu padarīt daudz efektīvāku, ietaupīt pats savu laiku un panākt, ka varu nedēļas laikā uzņemt vairāk klientu.

Continue Reading

Nekustamais īpašums kā ķīla

nekustamais īpašums

Finansiālās problēmas būs pazīstamas gandrīz katram. Tās var būt nelielas un īslaicīgas, bet kādam ir gadījies ilgāku laiku lauzīt galvu, kā savilkt galus kopā. Katrs būs kaut reizi meklējis risinājumus, kad ir steidzami izdevumi. Tas viss ir normāli un var notikt ar katru. Ne visām dzīves situācijām var sagatavoties.

Protams, ka daudz drošākā situācijā ir tie, kuriem ir iekrājumi, ko var izmantot  neparedzētās situācijās, darba zaudēšanas gadījumā izmantot kā drošības spilvenu. Tomēr nauda ir mainīgs lielums, par kā pastāvību savā maciņā nekad nevaram būt simtprocentīgi pārliecināti.

Kredītpakalpojumi ir viena no nozarēm, kas sniedz atbalstu un rīcības iespējas tad, ja citu risinājumu nav. Kredītu izmantošana prasa no cilvēkiem pārdomātu rīcību, plānošanu, arī labu finanšu pratību, tad kredīts nebūs slogs, bet gan atbalsta punkts, lai atrisinātu kādu situāciju. Tomēr reālā dzīve liecina, ka ne visiem izdodas veiksmīgi tikt galā ar līgmattiecībām, ko uzliek izmantotie aizdevumi.

Continue Reading

Vēlme sasniegt vairāk – pasaules virzītājspēks

veiksme

Kāpēc mēs katru dienu ceļamies un kaut ko darām? Kāpēc dodamies uz darbu? Kāpēc veidojam karjeru, attīstām un piepildām savas idejas? Vispār jau jāsaka, ka ne visi to dara, tomēr vairums cilvēku katru dienu kaut ko dara savas dzīves labā, kaut pa kripatiņu virzās uz priekšu, uz augšu. Tā ir cilvēkā dabiski ieliktā vajadzība tiekties uz labākiem apstākļiem, vieglāku un labāku dzīvi.

Un tieši šis dzinulis ir tas, kurš virza uz priekšu visu cilvēci. Pretējā gadījumā mēs nevarētu runāt par atklājumiem medicīnā, tehnoloģijās un citās jomās, kur gudri prāti velta katru savu mūža dienu, lai padarītu labāku savu un citu cilvēku dzīvi.

Bet runa jau nav tikai par tādām globālām un netveramām lietām, kas virza visu cilvēci, bet arī par katra mūsu ikdienu. Ir pilnīgi normāli, ka visu laiku gribam kaut nedaudz, bet uzlabot savu dzīvi, kaut ko mainīt, attīstīt. Tāpēc izglītojamies, attīstām savas prasmes, personību, lai varētu iegūt labāku darbu, lielākus ienākumus, kas ļautu piepildīt savas ieceres un vajadzības.

Nauda ļauj iegūt labākas preces

veseligs-ediensVēlme gūt lielākus ienākumus ir viens no pamatdzinuļiem, kas mūsdienu sabiedrībā rosina cilvēkus darboties, attīstīties, mācīties un piedalīties konkurences cīņā darba tirgū. Katrs, izejot no savām prasmēm un interesēm, meklē ceļu, kā piepildīt savas finansiālās ambīcijas. Tas gan nav viegli, šajā ceļā saskaramies ar izaicinājumiem un problēmām, arī neveiksmēm, jo biznesa un darba vidē vajadzīga veiksme, labas idejas, lielas darbaspēja, arī talants savā jomā.

Jo vairāk naudas izdodas nopelnīt, jo labāku dzīvi sev un savai ģimenei varam nodrošināt. Dzīvot labākā mājvietā, braukt ar labāku auto, iegādāties labākas preces. Un šajā gadījumā naudai ir nozīme, jo tas ļauj pirkt kvalitatīvākas preces. Varbūt, ka dažos segmentos tam nav nozīmes, bet tomēr kvalitāte ir svarīga gan mūsu drošībai, gan veselībai.

Piemēram, varam atļauties nopirkt labāku un veselīgāku pārtiku, nopirkt vajadzīgos medikamentus, apmeklēt ārstus, ieguldīt līdzekļus veselības profilaksē, kaut vai nopirkt automašīnai jaunas riepas, kas ir no premium segmenta. Tādas jaunas riepas noteikti ietekmēs drošību un ļaus ziemā daudz labāk uz ceļa pārvaldīt savu auto. Bet tas ir pirkums, kas rēķināms vairākos simtos eiro. Un skaidrs, ka ģimenei tā var būt liela summa vienam pirkumam.

Panākumu mēraukla katram sava

Visas šīs daudzās vajadzības arī ir tas dzinulis, kas liek domāt, meklēt, strādāt un atrast veidus, kā savu dzīvi padarīt labāku. Ja salīdzina ar tām valstīm, kur ir ļoti silts klimats, kur var gulēt šupuļtīklā un ēst to, kas ir kokā turpat pagalmā, visu sezonu staigāt ar dažiem T-krekliem un šortiem, tad viņiem ir ievērojami mazāka motivācija uzlabot savus apstākļus. Viņi dienas pavada laiski un bez satraukuma, lai arī viņiem tā īsti jau nekā nav. Mērenajos klimata apstākļos šāda bezdarbība un noved pie nabadzības, dzīves uz ielas un nakts patversmēm. Ir nemitīgi jādomā, kā nodrošināt pajumti, ēdienu, siltumu, uzturēt ģimeni.

Tomēr šī tema par tiekšanos uz labāku dzīvi ir ļoti diskutaba, jo katram ir sava izpratne ar to, kas ir daudz, kāda ir pārtikusi dzīve. Kāds uzskatīs, ka dzīvo ļoti labi, ja viņa ienākumi ir divi tūkstoši eiro mēnesī, bet citam neļauj gulēt doma, ka otram ir par vienu miljonu vairāk, nekā viņam.
Tāpēc ir svarīgi saglabāt veselo saprātu, atrast līdzsvaru starp tiekšanos uz panākumiem un savu iekšējo harmoniju, sirdsapziņu. Līdzsvars ir vajadzīgs visās lietās, jo citādi agri vai vēlu kaut kas noiet griezi. Nauda un manta sniedz labsajūtu, apmierinājumu, drošību, bet ne vienmēr atnes laimi, siltas attiecības un dvēseles piepildījumu. Tāpēc tiekšanās uz piepildījumu vajadzīga arī šajās jomās.

Continue Reading

Veiksmīgas dienas pamatā – plānošana

plānošana

Cilvēkus zināmām mērā var iedalīt trīs veidos. Viena daļa ir tie, kuriem dzīve ir saplānota pilnībā. Viņi perfekti zina, kur viņi būs pēc trīs dienām plkst.18.53 un ko viņi šajā laikā darīs. Ja šādiem cilvēkiem kaut kas notiek, kas nav bijis plānots, tas var izraisīt paniku un neapmierinātību, jo nejaušības, ārkārtas situācijas un sakritības viņiem ir grūti pieņemt.

Otra daļa ir tie cilvēki, kuri ir absolūts pretstats pirmajiem. Haosa cilvēki. Viņiem nekas neatrodas savās vietās, telpās ir gandrīz vai mūžīgā nekārtība, un viņi nezina, ko viņi darīs pēc 10 minūtēm, jo tas vienkārši nav plānots. Tā viņi lēkā no viena notikuma otrā, un, kas ir pats paradoksālākais, viņi jūtas laimīgi un apmierināti ar esošo lietu kārtību.

Trešā un noteikti vislielākā daļa ir tādi, kuri apvieno divus iepriekš minētos cilvēku tipus. Kad nepieciešams, tiek veikta stigra plānošana, kad nav vajadzības, dzīvei tiek palaisti groži vaļā un tad var sākties pilnīgi jebkas, pat haoss.

Continue Reading